IFDB.lv jautā - 2ANNAS atbild


Ziņas Kinozāle Filmas Seriāli TOPi Diskusijas Video	Reģistrēties \| Ielogoties

Papildini IFDB.LV

Lai pievienotu saturu, Tev ir jāreģistrējas vai jāpieslēdzas sistēmai.

Reklāma

Twitteris

Sazinies ar IFDB

Skype:

Twitter:

Sekoman:

Draugiem.lv RUNĀ:

Youtube kanāls:

Video pakalpojumus sniedz:
VIDEO.LV

IFDB.lv jautā - 2ANNAS atbild

Starptautiskais kino festivāls "2ANNAS" savā 12. jubilejas gadā jau ir iesācis ceļojumu pa Latviju ar īpaši sagatavotu īsfilmu skati, tāpēc, noteikti daudzos jau ir radījis pastiprinātu interesi un daudziem nešaubīgi šāda ziņkārība vēl radīsies. Tieši tādēļ, gandrīz nedēļu IFDB.lv žurnālistiem tika dota iespēja uzdot jautājumus festivāla koordinatorei - Mārītei Lempai - tātad, lūk arī gaidītās atbildes. Pēc kādiem kritērijiem žūrija nosaka, kura filma ir labākā? Pirmkārt, tas ir žūrijas kompetences jautājums. Taču, protams, tiek vērtēti filmas tehniskie parametri un mākslinieciskie kritēriji – vērtēts režisora un komandas profesionalitātes līmenis un filmā ieguldītais darbs. Starptautiskajās skatēs filmai jābūt tehniski augstvērtīgā un/vai mākslinieciskajai idejai atbilstošā izpildījumā, kurā jūtamas apgūtās profesionālās zināšanas un autoru oriģināla ideja un rokraksts. Kā Jūs nonācāt saskarē ar šo festivālu? Pirms 3 gadiem piedalījos festivāla 2ANNAS rīkotā interaktīvā kino darbnīcā – caur kuru iepazinos ar toreizējo festivāla komandu. Pēc darbnīcas saņēmu piedāvājumu līdzdarboties fetivāla organizēšanā (Mārīte Lempa, PR speciāliste, festivāla koordinatore). Nevar nepamanīt, ka piedāvātajā īsfilmu programmā ir tikai filmas, kas uzņemtas pēc 2000. gada. Kāpēc tā? Festivāls 2ANNAS ir starptautisks kopš 2005. gada. Šī īsfilmu programma tika izveidota no 2005., 2006. un 2007. gada Starptautiskajās konkursa skatēs iekļautajām īsfilmām, kuras tikušas augsti novērtētas mūsu un/vai citos festivālos. Mūsu mērķis bija parādīt jaunākās aktualitātes un radošos meklējumus, kas šobrīd ir aktuāli kino jomā Eiropā. Kādēļ īsfilmu izlase ceļo pa Latviju atzīmējot 2ANNU 12. dzimšanas dienu? Parasti atzīmē tādus vairāk apaļus skaitļus. Mēs atzīmējam katru festivāla dzimšanas dienu. Pagājušajā gadā tai par godu izveidojām – Baltijas īsfilmu skati, šogad – Eiropas Jauno režisoru kino Tūri pa Latviju. Cenšamies augt un attīstīties ar katru gadu. Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlētas pilsētas, kurās rādīt šo jubilejas izlasi? Ar šo “Eiropas jauno režisoru kino” tūri vēlējāmies aptvert pēc iespējas visus Latvijas reģionus. Tomēr ļāvāmies arī avantūrām – filmu skates rīkojām Kinopilsētiņā Cinevilla un Aizkraukles rajona Seces pagastā, kas ir viens no mazākajiem Aizkraukles rajona pagastiem. Un paradoksālā kārtā cilvēki uztvēra mūsu eksperimenta jēgu – un no Rīgas devās uz Seci skatīties jaunāko Eiropas kino mākslā. Domāju, nākamgad organizējot līdzīgu pasākumu, vēl vairāk izvēlēsimies šādus mazos pagastiņus – tā ir cilvēku iekustināšana, iespējams, daudzi no viņiem pirmo reizi skatīja šādu kino! Manuprāt, te ir dziļš sociāls zemteksts par kultūras pieejamību šādās vietās. Vai Latvijā ir kāda iespēja mācīties par un ap kino? Piemēram, režisorus gatavo LKA, arī aktierus, bet vai bez LKA ir vēl kādas iespējas? Vai arī, ja ir vēlēšanās mācīties par scenāristiem, kino kritiķiem utt. utjp., jābrauc uz ārzemēm laimi meklēt? Latvijas Kultūras Akadēmijā ir teātra un audiovizuālās mākslas katedra. Tās pārziņā ir humanitāro zinātņu bakalaura mākslās apakšprogrammas - Audiovizuālā kultūra, Teātra, kino un TV dramaturģija, TV un video operatora māksla. Maģistra studiju programmā var apgūt Kino un video režiju. Nesen Igaunijā atvērās Baltijas Filmu un mediju skola, kurā režiju, dramaturģiju, montāžu un operatora profesiju apgūt uzsāka arī liels skaits latviešu. Vēsturiski – lielākā daļa Latvijas kino profesionāļu ir mācījušies Krievijā – VGIKĀ. Ārvalstīs pieejamas daudzas izglītības iestādes, kas piedāvā izglītību kino jomā dažādos līmeņos un arī finansiālo jautājumu iespējams atrisināt dažādi – fondi, aizņēmumi, bezmaksas mācības (ar attiecīgiem noteikumiem katrā valstī). Tāda ir reālā situācija – ļoti daudz ir atkarīgs no paša aktivitātes un iekšējās degsmes. Vai konkursa žūrija katru gadu ir cita? Jā. Šogad apstiprinātā žūrija ir Nacionālā Kino centra pārstāvis Andrejs Apsītis un interaktīvā kino pētnieks Kriss Heils (Lilbritānija), pārējie žūrijas locekļi tiks apstiprināti martā. Vai 2ANNU konkursa balvām ir arī kāda materiāla vērtība, piemēram, materiāls atbalsts jaunā režisora/režisores nākotnes darbiem? Jā. Vairākus gadus labākās īsfilmas saņēma dažādas mūsu sponsoru sagādātas balvas. No 2007. gada Starptautiskās skates labākajai filmai tiek piešķirta arī naudas balva (2007. gadā 1000 eiro saņēma Didzis Eglītis par filmu “ Sērkociņi”). Kā mainījies iesniegto īsfilmu skaits? 2ANNĀS iesniegto īsfilmu skaits ar katru gadu pieaug. Pirmajā gadā, kad 2ANNAS bija nacionāla mēroga festivāls– tika iesniegtas tikai 10 filmas (Vairāk Latvijā vienkārši nebija! Tas bija tas laiks, kad filmas vēl tika uzņemtas uz filmu lentes, līdz ar to tas bija diezgan dārgs un ne visiem pieejams process). 2007. gadā tika iesniegtas vairāk par 400 filmām, kas salīdzinoši ir liels skaits. Vidēji to noskatīšanās aizņem vairāk par 4 diennaktīm. Kurās programmās iesniedz lielāku īsfilmu skaitu, proti, kuras ir populārākas? Starptautiskā konkursa skate. No kādas vecuma grupas iesniedz visvairāk īsfilmu? 25 – 29 gadiem Kā radās ideja par šādas skates nepieciešamību? Festivāls 2ANNAS notiek reizi gadā – maijā, ne visiem ir iespēja atbraukt uz Rīgu un noskatīties jauno režisoru īsfilmu programmas. Tādēļ nolēmām “vest kino pie skatītājiem” ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar 2ANNU programmām, kā arī sniegt iespēju paplašināt zināšanas un izpratni par šāda veida kino, kas krietni atšķiras no televīzijā vai kino teātros redzamajām filmām. Vai ir kāda īsfilma, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu gan uz žūriju, gan organizatoriem? Tādas ir vairākas un katram noteikti sava. 2ANNU mērķauditorija ir filmu veidotāji, kurus varētu definēt tā - viņi atrodas starpposmā – ir beiguši filmu skolu, bet vēl nav uzskatāmi par profesionāļiem savā jomā un nav sevi iegrožojuši kaut kādos stereotipiskos pieņēmumos par to, kas ir vai kas nav labs kino– tāpēc šie cilvēki nebaidās eksperimentēt, meklēt jaunas formas, jaunus mākslinieciskos risinājumus utt. Viņi ir ļoti radoši. Un šādu cilvēku darbus ir ļoti interesanti un aizraujoši skatīties. Tie lielā mērā raisa radošumu un jaunradi arī pašos skatītājos. Vai uz tehniskās jaunrades namu "Annas 2" var doties jebkur interesents, kas iekļaujas vecuma grupā 6 - 25 gadi? Jā.Turklāt filmu studijā var sākt apgūt filmu mākslu jebkurš interesents. Vairāk: Tehniskās jaunrades nama Annas2 mājaslapā Vai ir padomā kādi nākotnes plāni kā pārveidot, papildināt, paplašināt vai kā citādi mainīt festivālu un/vai tā norisi? Plāni ir ļoti daudz, nemitīgi pārveidojam un paplašinam festivālu. Viena no mūsu pamatvīzijām ir kļūt par vadošo Baltijas valstu jauno režisoru īsfilmu festivālu. Pēdējo 3 gadu laikā ir nozīmīgi mainījusies festivāla forma, komanda, paplašinājusies starptautiskā sadarbība, kvalitātē augušas filmu programmas, mainās arī skatītāju un filmu iesniedzēju mērķauditorija. Kā izvēlas (pēc kādiem kritērijiem) konkursa žūrijas locekļus? Starptautiskās un Baltijas skates žūriju veido kino profesionāļi, kas katru gadu tiek uzaicināti, vadoties pēc aktualitātām kino jomā, festivāla attiecīgā gada tēmas u.c. No cik liela garuma filmas iedala filmās un īsfilmās? Festivālos pieņemtais īsfilmas garums ir līdz 30 min. -Mani interesē, vai šīs īsfilmas pēcāk būs pieejamas plašākām auditorijām, piemēram apskatāmas internetā, ja ne pat televīzijā. Faktiski iespējams definēt īpašu filmu kategoriju – festivālu filmas, kas ceļo no viena festivāla uz otru, tādējādi sasniedzot plašu nestandarta auditoriju. Ja šīs filmas būtu pieejamas ikvienam un jebkurā laikā, tad nepastāvētu festivāls 2ANNAS un citi festivāli. Festivāli piedāvā jaunāko, spilgtāko un bieži vien ne masu publikai domāto. Festivālu piedāvātās programmas var uzlūkot kā sava veida luksusa preci. Ir filmas, kas vēlāk nokļūst arī internetā un televizijā, tas notiek dažādos veidos. Festivāla 2ANNAS īsilmas ir pieejamais plašākai auditorijai festivāla laikā, šogad tūrē, citu kultūras pasākumu laikos kā festivāla viesprogrammas (piem, Baltajā naktī), kā arī, ir iespējams nākt uz filmu studiju TJN “Annas2” un pēc vēlēšanās sarunāt seansu uz vietas. Vai pasākuma laikā, Valmierā, būs iespēja satikt arī kādu no režisoriem vai aicinātajiem lektoriem? Nē. Tūres ietvaros tiek demonstrētas tikai filmas, bet būs iespēja iepazīties ar festivāla organizatoriem un uzdot interesējošos jautājumus. Kas slēpjas zem "jaunas izteiksmes un satura formas" Vai varat minēt kādu piemēru, kas ir dzimis 2ANNU festivāla laikā? Mēs dzīvojam laikmetā, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas. Pirms 15 gadiem filmu uzņemšana bija luksuss, bet mūsdienās to var atļauties katrs otrais pasaules iedzīvotājs – iegādāties kameru un filmēt. Līdz ar to strauji mainās kino veidošanas pieeja un izpratne par to, kas vispār ir kino, kā tam ir jāizskatās un kādiem kritērijiem jāatbilst. Rodas jauni jautājumi par to, kas ir māksla? Kā atšķirt mākslu no plaģiāta utt? Šobrīd pilnībā mainās animācija. Ir radusies 3d, 4d animācija. Rodas dažādi sajaukumi – spēlfilma + animācija + 3d; interaktīvais kino utt. Tie ir vistiešākie jaunas formas meklējumi. Arī filmu saturs mainās līdz ar apkārtējās vides notikumiem. Vienmēr aktuālas paliek klasiskās vērtības – cilēku attiecības, personības meklējumi u.tml. Tajā pašā laikā starptautiskajā jauno kino režisoru vidē jūtama asa reakcija uz sociālajiem un politiskajiem notikumiem. Mazāk tas izteikts Latvijā. Tāpat straujā globalizācija, internets, cilvēku dzīves ritma maiņa, uztveres maiņa (kurš mūsdienās ir spējīgs noskatīties vienā piegājienā nofilmētu filmu bez montāžas un saīsinājumiem?) arī tas liek meklēt jaunas formas, padarīt filmu vieglāk pieejamu skatītājam utt. Mūsdienās viss ir ļoti viegli un ātri pieejams, līdz ar to, tas liek filmu veidotājiem domāt par aizvien jauniem un jauniem informācijas pasniegšanas veidiem utt. Tāpat vēl joprojām ir interesanti vērot Eiropas un Austrumu filmu veidotāju darbu atšķirības gan satura, gan formas ziņā. Pieņemu, ka ļoti drīz globalizācijas procesā arī šī atšķirība pazudīs. Līdz ar to, meklējot ko jaunu un svaigu, arvien interesantāki kļūst dažādu netradicionālu valstu darbi , piemēram, arābu valstu, Indijas, Brazīlijas utt. Kādus panākumus ir guvuši līdzšinējie festivāla darbu iesūtītāji jau pēc dalības 2ANNĀS? Diemžēl mums nav tāda instrumenta ar kuru spētu izmērīt panākumu gūšanas vai negūšanas koeficentu tieši pēc mūsu festivāla. Pieņemu, ka vieni nav ieguvuši neko, turpretī otri – ļoti daudz ko. Ir režisori, kas jau pirms piedalīšanās 2ANNĀS guvuši atzinību un panākumus starptautiskajā vidē. Dažiem filmu veidotājiem pēc dalības mūsu festivālā ir piedāvāts darbs jaunos projektos. Filmu veidotāju savstarpējā iepazīšanās (2ANNAS apmeklē arī ārvalstu jaunie filmu veidotāji), kā arī pieredzes apmaiņa ar uzaicinātajiem lektoriem, paver jaunas iespējas. Turklāt fakts, ka filma tiek atlasīta festivāla konkursa programmai, kuru izvērtē atzīta kino profesionāļu žūrija, jau pats par sevi ir panākums. Uzvara vai atzinība starptautiskos festivālos ir lieliska atzīme filmu veidotāju portfolio. Vai festivāla mērķi ir vēl vairāk paplašināties vai arī pieturēties jau pie pārbaudītām, līdz inējām vērtībām? Festivāls nespētu pastāvēt, ja nemitīgi nemainītos. Tam ir jāiet vienā solī ar laiku un vēl ātrāk. Festivāls ir tā vieta, kur publikai tiek piedāvāts pats pats jaunākais un svaigākais. Vai pasākuma rīkotāji arī atbalsta jaunos režisorus viņu tālākajās kino gaitās? Festivāls piedāvā atspēriena punktu, atpazīstamību, iespēju būt līdzīgi domājošu cilvēku lokā. Iekļūšana festivāla 2ANNAS skatē jau liecina par jauno autoru apzinātu izvēli darboties kino jomā un kaut kāda veida stabilu pamatu. Festivāla organizatori uztur kontaktus ar daļu filmu veidotāju Latvijā, arī ārvalstīs. Vērtējot filmas vairāk tiek likts uzsvars uz māksliniecisko izpildījumu vai esteiskām niansēm? Šeit nav nekādas robežšķirtnes, šie abi komponenti netiek atdalīti vērtējot filmas. Kā šī ideja no vienkār as studijas skates pārauga Festivālā? Tas ir tikai loģisks attīstības turpinājums. Otrs ceļš būtu – vienkārši nenotikt. Kā ir augusi skatītāju interese šo gadu laikā? Līdz ar festivāla attīstību, pieaug arī skatītāju interese. Skatītāji ir gan studenti, gan jaunieši, gan arī kino jomas profesionāļi. Festivālam kļūstot starptautiskam, ir pievienojusies arī starptautiskā publika. Arī festivāla komanda ir starptautiska – festivāla viesprogrammu koordinatore ir kanādiete Samara Chadwick, festivāla 2008. gada mākslinieks- vācietis Andreas Toepfer. Vai ir viegli atrast atbalstu šādam projektam? Festivālu vēlamies veidot pēc iespējas nekomerciālāku, māksliniecisku un radošu, nevis masu sabiedrībai atbilstošiem standartiem virzītu. Līdz ar to, protams, finansējumu atrast ir grūtāk. Kāpēc festivāla nosaukums ir 2ANNAS? Festivāla pirmā norises vieta bija ANNAS ielā 2. 2ANNAS simbolizē duālismu: Viena Anna ir festivāla tehniskā puse, nemitīgā attīstība, jaunie tehniskie procesi, Otra Anna ir mākslinieciskā puse, radošie meklējumi un jaunrades process. Kādiem kritērijiem ir jābūt, lai filma skaitītos īsfilma, un pēc kādiem kritērijiem īsfilmas tiek izvirzītas uz Festivālu, jo visas filmas jau netiek?! Filmai ir jābūt pietiekami profesionāli, tehniski veidotai. Tas ir ļoti plašs jautājums un atbildes vietā man vajadzētu publicēt visu festivāla konkursa nolikumu. Vai ir kāds talants, kurš sācis savas "gaitas" 2ANNAS festivālā un ir "izsities" arī starptautiskajā līmenī pazīstams? Daudzi Latvijā šobrīd kino vidē zināmi cilvēki ir piedalījušies 2ANNĀS. Tomēr neuzskatu, ka tas ir tas iemesls, kādēļ viņi ir kļuvuši slaveni un zināmi. Festivāls ir pieturvieta, atspēriena punkts, kur iegūt varbūt labus kontaktus, parādīt sevi citiem, salīdzināt savu darbu ar citu jauno režisoru filmām, uzsākt jaunus kopprojektus utt. Tomēr 1 filmas parādīšana festivālā nenodrošina “izsišanos”. Ja cilvēks ir talantīgs, radošs un uzņēmīgs, viņu agri vai vēlu pamanīs. Ko dara tad, ja nevar izšķirties, kura filma ir labāka? Diskusiju ceļā viss ir izšķirams. Cik lielā mērā uzvarētājam ir iespēja izvirzīties arī ārzemēs? Tas ir atkarīgs no katra paša autora iniciatīvas, ambīcijām un vēlmes to panākt. Kopš 2007. gada esam uzsākuši sadarbību ar jaunu, interesantu interneta projektu - festivālu World Short Film Award Ņujorkā. 2007. gadā 2ANNU labākā filma patlaban piedalās šajā īsfilmu konkursā, par kuru vairāk informācijas iespējams atrast mājas lapās: www.worldshortfilmaward.org un www.2annas.lv Mūsu mērķis ir popularizēt 2ANNU filmas arī ārvalstīs, iespējams, 2008/2009. gadā veidosim Eiropas turneju.

Komentāri

Ladyoflight Raksts pievienots 1
Cerams, ka šī nav pēdējā tāda veida intervija.