24 stundas (2001)

Filmas dramaturģijas pamatā - princips, ka darbība norisinās divdesmit četru stundu laikā, līdz ar to arī notikumi paredzami ļoti spraigi.
Filmas galvenais varonis ir CIP superaģents Džeks Bauers. Filmas pirmajā sezonā viņa uzdevums ir novērst slepkavību: pirmsvēlēšanu sanāksmē pret Prezidenta kandidātu senatoru Deividu Palmeru tiek gatavots atentāts. Savs pamats tam varētu būt – Deivids Palmers ir pirmais afroamerikānis, kas kandidē uz šo augsto un godpilno amatu Baltajā namā. Stāvoklis visai nopietns, lai tiktu galā ar tik kritisku situāciju, vajadzīga gan pieredze, gan stipri nervi, ļoti ātra reakcija, gan arī daudz uzmanības un spēka. Džeks ir tik ļoti aizņemts darbā, ir tik ļoti pārņemts, ka savai dzīvei vairs neatliek ne laika, ne spēka. Droši vien ne jau pirmo reizi Džekam Baueram nākas tā strādāt: ģimene varētu būt pieradusi, bet... visai sarežģītas veidojas attiecības ar meitu - pusaudzi Kimberliju. Aizņemtības dēļ viņš nevar būt kopā ar viņu tik daudz laika, cik abi vēlētos. Viņu abu kopīgā aizraušanās ir šahs: tēvam parasti veicas labāk, bet meita mācās… Turklāt Kimberliju ietekmē arī tēva un mātes noskaņa – laulāto draugu attiecības ne visai pozitīvi ietekmē tēva pārņemtība ar darbu. Viņš tik ļoti reti, maz ir kopā ar Kimu un sievu Teriju. Vienā jaukā dienā Kima aizmūk no mājām… Protests? Brīdinājums? Vai izmisīgs lūgums palīdzēt, būt līdzās?
Lai nu kā būtu, pārāk negaidīta un draudīga ir Kimberlijas nakts pilsētā. Vecākiem tas ir īsts pārbaudījums, īpaši Terijai, kura sāpīgi pārdzīvo, ka viņa nevar palīdzēt, ka viņai jāpaliek mājās… Savi pārdzīvojumi un raizes ir arī senatoram Palmeram… Un tas viss - nieka divdesmit četrās stundās…
Vai Džekam Baueram izdosies novērst noziegumu, vai izdosies notvert slepkavu? Protams, tas ir tikai divdesmit četru stundu jautājums. Turklāt šajā laikā jāsakārto un jānokārto arī citi jautājumi, attiecības un situācijas.